vai esi kādreiz dzīvē redzējis zibeni... nu tik tālu tā šķiet ka tūlīt ar roku aizskarsi.... fantastiska sajūta... vakar naktī to pieredzēju.... robeža starp mani un kaut ko tik spēcīgu... nāvi izraisošu.... smalka līnija...
pēdējā laikā aizdomājos par draugiem un mīļajiem kurus vairs nesatikšu.... viņi bija kā zibens uzplaiksnījums manā dzīve.... gaiša un neaptverama sajūta.... te ir un pazuda.... bail atkal kādu pazaudēt....
ja jau būtu tik vienkārši kā ar zibeni.... jo zini ka to atkal ieraudzīsi, sajutīsi, sadzirdēsi nākamajā negaisa laikā... bet cilvēku kas no tevis aizgājis neatvadoties.... vari uz galvas kaut nostāties.....
var tikai cerēt un pateikties Dievam ka no rīta atkal varēsi piecelties un ieelpot gaisu krūtīs... atvērt acis un sajust ka esi dzīvs... tā ir kad bieži novērtēt kaut ko spējam tikai tad kad tas pazaudēts....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru