Sasit plaukstas un aizlidot.... kā ir kā būt... dīvaini ir tad kad paliek vienalga... dīvaini ir tad kad gribas dzīvot... un man gribas.... ieraut pilnu nāsi pļavas gaisa un sajust to paribē.... ierakties sienas kaudzē.... paslēpties lai neviens neatrod... dīvaini ir tad kad gribas jaunu lapu pāršķir nezinot vai nešķirsi rīt viņu atpakaļ.... jiiihaaaaa..... pilna galva zāģu skaidām... apmet kūleni un nomierinies... :) beidzot jūties brīvs.... noskurināts nost tas viss kas tik nenormāli žņaudza un elpot neļāva.... eju ieskrieties.... mani resnie putni mani jau sauc...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru